Šodien ir svētdiena, divdesmit otrā nedēļa pēc Vasarsvētkiem, un Baznīca lasa līdzību par bagāto vīru un Lācaru. Bagātnieks katru dienu dzīvoja greznībā, bet pie viņa vārtiem gulēja nabags, kuru pat suņi žēloja vairāk. Abi nomira, un viņu liktenis apmainījās vietām. Līdzība nav par naudu, bet par to, vai mēs redzam to, kas ir mums blakus, kamēr vēl ir laiks. Šodien ir svētā Licinija, Andžē bīskapa, piemiņas diena. Viņš dzīvoja sestajā gadsimtā, nemierīgā laikā. Par viņa dzīvi saglabājies maz ziņu, taču pietiek, lai redzētu ganu, kurš atdeva sevi savai ganāmpulkam. Svētums reti ir skaļš. Visbiežāk tas izpaužas tajā, ka cilvēks nenovēršas no svešas vajadzības. Dārgie brāļi un māsas, lai šī diena jums atnes klusu prieku un uzmanīgu sirdi. Lai blakus jums atrodas tas, kam nepieciešama jūsu laipnība. Kungs lai svētī jus un jūsu tuviniekus. Miers jums!