Šodien Evaņģēlijā dzirdam, kā Kristus staigā pa pilsētām un ciemiem, sludinādams Dieva Valstību, un līdz ar Viņu divpadsmit un sievietes, kuras Viņš bija dziedinājis, kalpoja Viņam ar savu mantu. Lūk, tāda klusa, uzticīga mīlestība, kas nemeklē savu, bet vienkārši ir līdzās. Un Baznīca piemin svēto lielmocekli Artēmiju, kas dzīvoja Antiohijā ceturtajā gadsimtā. Viņš bija karotājs, bet pāri zemes kalpošanai viņš izvēlējās uzticību Kristum un pieņēma mocekļa nāvi. Viņa varoņdarbs atgādina, ka svētums nav skaļi vārdi, bet klusa uzticība līdz galam. Novēlu jums, mīļie, lai arī mūsu mīlestība uz Kungu būtu tikpat vienkārša un uzticīga. Lai šī diena aizrit mierā, un Dieva svētība paliek ar jums un jūsu tuviniekiem.