Šodien, ceturtdien, divdesmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem, Evaņģēlijs stāsta, kā Jāņa Kristītāja mācekļi nāca pie Jēzus ar jautājumu: Vai Tu esi Tas, ko gaidījām? Un Viņš atbildēja, neko nepierādīdams, vienkārši sacīja: paskatieties, aklie redz, klibie staigā, nabagie dzird labo vēsti. Un klusi piebilda: svētīgs, kas neapgrēcināsies par Mani. Tik vienkārši un tik dziļi — ticību pazīst nevis pēc skaļiem vārdiem, bet pēc tā, ka līdzās tai dzīvot kļūst siltāk. Šodien Baznīca piemin svēto Aurēliju Regensburgas, kas dzīvoja desmitajā un vienpadsmitajā gadsimtā un nomira 1027. gadā Regensburgā. Viņa bija vientuļniece, tas ir, izvēlējās pavisam nemanāmu dzīvi, apslēptu no acīm, tālu no trokšņa un uzslavām. Par viņas varoņdarbu zinām maz, bet pati šī klusējošā stāvēšana Dieva priekšā, dienu pēc dienas, gavēnī un lūgšanā, jau vien runā par lielu drosmi un mīlestību. Svētums bieži vien ir tieši tāds — kluss, nevienam neredzams, bet tāpēc ne mazāk īsts. Mīļie mani, lai šī diena jums ir mierīga un laba. Ja šodien kāds jums jautās par ticību, nesteidzieties pierādīt, vienkārši pastāstiet, ko labu Kungs jums ir darījis. Lai svētā Aurēlija, klusās lūgšanas sieviete, palīdz mums novērtēt vienkāršas minūtes, kas pavadītas ar Dievu un ar tuvajiem. Kunga svētība lai paliek ar jums, un miers jūsu sirdīs.